Tie, kas nepazÄ«st Raidu Kalniņu, nevarÄ“tu iedomÄties, ka šausmu ainiņu un nekrofilo motÄ«vu autors ir dzÄ«vespriecÄ«gs un labsirdÄ«gs cilvÄ“ks, kurš parasti satiks ir gaužÄm labÄ omÄ un pajautÄts arÄ« labprÄt pastÄsta par saviem darbiem. Raids Latvijas mÄkslas telpÄ ir savrupa personÄ«ba, kas izkopj komiksu, savdabÄ«gu seriÄlu manierÄ“ ieturÄ“tu naratÄ«vu formÄtu. PasaulÄ“ aktuÄlÄ tendence LatvijÄ ieinteresÄ“jusi tikai nedaudzus mÄksliniekus (pieminÄ“šu vien dažus) – JaunÄ RÄ«gas teÄtra skatÄ«tÄjiem bijusi iespÄ“ja iepazÄ«ties ar Harija Branta virtuozajiem erotizÄ“tajiem zÄ«mÄ“jumiem; RÄ«gas ielÄs varbÅ«t kÄds pamanÄ«jis Maijas Kurševas nesaprÄtÄ«gos dÄ«vainÄ«šus, kuru galvÄs mÄksliniece ielikusi „lielas” domas. Raida tÄ“li veidoti ar nervozu, jÅ«tÄ«gu lÄ«niju un, šÄ·iet, ka to pÄrvietošana no zÄ«mÄ“jumu lapÄm uz gleznÄm ir tikai veids, kÄ pateikt to pašu stÄstu skaļÄk un padarÄ«t to pamanÄmu ne tikai tuvÄko draugu lokam. KÄ zinÄms, mÄkslinieka teiktais par saviem darbiem veido tikai kÄdu segmentu no iespÄ“jamÄs darba interpretÄcijas.TomÄ“r bieži vien sarunas ar autoru ir viena no„garšÄ«gÄkajÄm” mÄkslas interpretÄ“šanas/kontekstualizÄ“šanas procesa sastÄvdaļÄm.